OpenPlace.lv

Esi atvērts jaunām atklāsmēm!

senas indijas likumi

Senās Indijas likumi

Senās Indijas likumi tika veidoti, sekojot šīs zemes tradīcijām un reliģiozajiem uzskatiem. Pirmās Indijas likumdošanas liecības nāk vēl no vēdu laikiem, bet tiek pieļauts, ka kāda likumu sistēma darbojusies jau bronzas laikmetā un Indas upes ielejas civilizācijā. Indijā ir senas likumu kā filozofisko un reliģisko uzskatu atspulga tradīcijas. Vēdas, Upanišadas un citi hindu reliģiskie teksti, kopā ar indiešu filozofiskajām skolām, un, vēlāk, Džainismu un Budismu, bija auglīga likumu augsne. Sekulārie Indijas likumi plaši variēja starp reģioniem un to valdniekiem. Civilo un kriminālo tiesu sistēmas bija būtiskas valdošo dinastiju varas sastāvdaļas. Lieliskas tiesu sistēmas bija Maurju un Mugālu valdniekiem, kuras vairākos aspektos atgādināja mūsdienu Indijā piekopto civillikuma shēmu.

Vārds hindu sākotnēji nesa etnisku nozīmi, nevis reliģisku. Persieši un Grieķi par hindiem sauca etnisko cilvēku grupu, kas dzīvoja tā laika Indijā un, 13. gadsimtā, šo vārdu izmantoja, lai atšķirtu tā laika musulmaņu un indiešu karalistes. Tagadējo, reliģisko kontekstu vārds ieguva, 19. gadsimtā, kad Indijā valdīja briti, lai atšķirtu Kristietību un vietējo reliģiju un kultūru.

Klasiskais Hindu likums iekļauj plašās, no Vēdu tradīcijām cēlušos, likumu tradīcijas, kas, zināmā mērā, tika piekoptas līdz 1772. gadam, kad briti pārņēma likumdevēju funkcijas savās rokās. Lai saprastu Klasiskos Hindu likumu, tas jāsalīdzina ar modernajiem likumiem. Mūsdienu demokrātijās, likumus izdod tautas ievēlēti pārstāvji, bet to izpildi nodrošina attiecīgas valsts struktūras. Likumdevēji raksta likumus vadoties pēc noteiktas morālo vērtību shēmas, politikas, vēstures, sabiedrības un citiem avotiem. Lai arī, atšķirībā no modernajiem likumiem, Hindu likumus lielā mērā ietekmēja reliģija, tie bija stipri decentralizēti un spēcīgi atšķīrās no reģiona uz reģionu, ņemot vērā milzīgo Indijas kultūras daudzveidību.

Vārds Dharma Sanskritā nozīmē pareizību, pienākumu un likumu. Dharma ir plašāka nozīmē ne kā tā, kādu mēs piešķiram mūsdienu likumiem. Dharma sastāv gan no legāliem, gan reliģiskiem pienākumiem. Tajā nav atrunāti tikai likumi un tiesas sēžu procesi, bet arī plašs spektrs cilvēcīgu aktivitāšu kā rituālā attīrīšanās, personiskā higiēna un apģērbs. Dharma nodrošināja hindus ar kopējām vadlīnijām, kādām jāseko dzīves laikā. Sanskrita rakstus, kurā šie personiskie pienākumi sarakstīti, sauc par Dharmashastra, kas hindu valodā nozīmē taisnīguma dzīsla vai stīga. Ir simtiem biezu Dharmashastra krājumu. Paši svarīgākie ir Apastamba, Gautama, Baudhayana un Vaisistha, tie visi nāk no dažādām Indijas malām un ir sarakstīti laika posmā no sestā līdz pirmajam gadsimtam pirms mūsu ēras. Nav īstas skaidrības, vai pie katra eksemplāra strādājis tikai viens autors, vai tādu grupa. Dharmashastra krājumi atšķiras formātā un struktūrā, un tie parasti ir rakstīti vārsmas formā.

Indijā ir arī ievērojama Islāma likuma vēsturiska ietekme. Pirmie musulmaņi Indijā apmetās mūsu ēras septītā gadsimta sākumā. Vēlāk, arābu tirgoņi ieradās Malabāras krastā, Indijas dienvidos. Arī turku inovācija veicināja Islāmu likumu un tradīciju izplatību vairākos Indijas reģionos. Mugālu impērijas zelta laikmetā 16. gadsimta vidū, daļa mūsdienu Indijas atradās zem Mugālu likumu sistēmas, kuras pamatā bija Islāma likumi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *