Datorspēļu un videospēļu konsoļu attīstība
Datorspēles pēdējo dekāžu laikā ir piedzīvojušas pārsteidzošu evolūciju, vai piekritīsiet? Mūsuprāt, šobrīd ir interesants laiks datorspēļu attīstībā, kad pakāpties soli atpakaļ, lai novērtētu to attīstību un, lai labāk izprastu, kur to attīstībā esam šobrīd.
Vai atceries laiku, kad veikalā pārskatīji CD-ROM diskus? Noteikti ir arī kādi lasītāji, kas atceras, kā, nopērkot jaunu CD-ROM, nevarēja sagaidīt, kad būs mājās, lai pārbaudītu, kāda no bezmaksas mini spēlēm ir pievienota šoreiz. Protams, arī šobrīd varat doties uz spēļu veikalu un apskatīt plauktus ar dažādām spēlēm, tomēr kādreiz tas noteikti bija daudz izplatītāk, ņemot vērā, ka šobrīd izplatītākais spēļu iegūšanas veids ir tās lejupielādēt.
Tas nav noticis pa vienu nakti, tas ir bijis pakāpenisks process. Arī spēļu attīstība nav notikusi uzreiz, tas ir bijis ilgstošs un pakāpenisks citu spēļu progress. “Flash games” un “Java games” ir kļuvušas aizvien populārākas, ņemot vērā interneta pieejamību mūsdienās. Līdz ko parādījās patstāvīgs interneta savienojums, to popularitāte pieauga dramatiski. Tad, kad attīstījās mobilie telefoni ar interneta pieslēgumu, tas ļāva aizvien attīstīties arī dažādiem spēļu meklētājiem.
Šobrīd tādi pakalpojumu sniedzēji kā Steam ir apvienojuši CD ROM un citas tiešsaistes spēles.
Piedāvājums ar lejupielādei paredzētām spēlēm un, nodrošinot iespaidīgu piekļuvi, nav pārsteigums, ka tas attīstījās tieši šādi. Meklētāju spēles joprojām ir aktuālas, tāpat arī tiešsaistes kazino kas piedāvā gan žetonu, gan galda spēles, vienlaikus arī šīs spēles pielāgojas mūsdienu tehnoloģiju piedāvātajām iespējām, piedāvājot aplikācijas telefonos un arī planšetdatoros.
Ir diezgan viegli saprast šīs jomas attīstības konceptu kopā ar citām izklaides formām un industrijām. Netflix nozīmē, ka cilvēki vairs nedodas pirkt DVD diskus, kā tas bija agrāk un tas pat liekas diezgan bezjēdzīgi. Kad ir plaši pieejamas dažādas pārraides tikai viena klikšķa attālumā, uzmeklēt plauktus ar diskiem ir bezjēdzīgi.
Attiecībā uz mūziku var teikt to pašu. Spotify mūzikas pasaulē ir mainījis tik daudz, ka iet un pirkt mūzikas CD diskus vai pat lejupielādēt dziesmas, šķiet bezjēdzīgi. Tiklīdz kāds ir izmēģinājis Spotify un aptvēris to plašo mūzikas bibliotēku, kas ir pieejama, atpakaļceļa vairs nav.
Biznesā šī attīstības tendence iezīmējas Software as a Service (SaaS) virzienā. Uzņēmumiem nav vienreiz jāpērk un pēc tam jāsaglabā tas, ko viņi ir nopirkuši, tā vietā viņi var maksāt regulāru samaksu un pretī saņemot augstākās kvalitātes servisu, kas ļauj biznesā koncentrēties uz svarīgāko, nevis ieguldīt laiku apkalpojošajās tehnoloģijās.
Tātad, kas šeit notiek? Šīs jaunās formas ir tikai dabiska reakcija mūsdienu inovatīvajā kultūrā. Līdz ko datorspēle ir izlaista, reti tas, ko jūs saņemat ir gala produkts. Patiesībā šajā jomā reti, kad ir “pabeigts produkts”, ņemot vērā, ka regulāri ir papildinājumi vai uzlabojumi. Ir jāpieņem, ka viss mainās. Daudz saprātīgāk ir izvēlēties produktu, kas iegulda savā attīstībā un papildina ar jaunākajām tendencēm, tā jūs zināsiet, ka šis pakalpojums turpinās pastāvēt un darboties.
Mājas video spēļu konsoļu attīstība: 1967 – 2011
Video spēles ir ievērojami attīstījušās no to pirmsākumiem Pong and Pac-man. Mēs šobrīd varam atļauties spēlēt spēles ar 3D grafiku, kas ir lieliski interaktīvas, neizejot no mājas. Īpaši arī pateicoties nepārtrauktiem uzlabojumiem, kas veikti katrā spēļu konsolē, lai kļūtu par tādām, kādas tās ir šodien. Agresīva konkurence video spēļu uzņēmumu starpā ir veicinājusi, ka video spēles ir tik lieliskā kvalitātē, kādā tās ir šobrīd.
Kā jūs jau redzēsiet tālāk, video spēļu konsoļu attīstība ir intriģējoša. Vai zinājāt, ka ir vairāk kā 70 dažādas spēļu konsoles? Un, vai jūs zinājāt par konkurenci tādu spēļu gigantu kā Sega un Nintendo starpā? Ja jūs sajūsmina jau šie fakti, tad es garantēju, ka šis ieskats jūs aizraus vēl vairāk interesantos vēsturiskos faktos, pētot video spēļu konsoļu attīstību.
Vienalga, vai esat aktīvs spēlētājs vai nē, šī ir lieliska iespēja ielūkoties, kā radušās un attīstījušās mūsdienu konsoles!
1967
Pirmā video spēļu konsole (working prototype) parādījās kā taisnstūra koka kaste ar piestiprinātām divām pultīm, saukta par “Brown Box”. To atklāja Ralph H. Baer (1922 – ), zināms arī kā “Video spēļu tēvs”, viņš izgudroja šo brūno video spēļu konsoli, ko varēja pievienot jebkuram ikdienas televizoram. Šai konsolei bija pieejamas tikai sešas spēles: ping-pong, tennis, rokasbumba, volejbols, šahs un lāzerieroču spēle.
1972
“Brown Box” prezentācija veicināja pirmās Magnavox tehnoloģijas patentēšanu 1972. gadā, kad radās arī pirmā oficiālā mājas video spēļu konsole Magnavox Odyssey. Līdzīgi kā pirmās filmas nav ar skaņu, arī šī spēļu konsole bija bez skaņas, ar grafiku, ko šodienas standartiem uzskatītu par ļoti primitīvu.
1975 – 1977
Atari PONG arcade machine kļuva tik populāra 1973. gadā, ka tika nolemts to pārdot kā mājas spēļu konsoli divus gadus vēlāk – 1975. Tajā pašā gadā Magnavox nolēma uzlabot savu Odyssey sistēmu un izlaida ne tikai vienu, bet veselas divas uzlabotas oriģinālās spēļu consoles versijas, Magnavox Odyssey 100 un 200.
Laikā no 1976.-1977. gadam tika izdotas vēl vairākas Magnavox Odyssey spēles versijas, kur katra nākamā bija mazliet labāka par iepriekšējo. Spēlēm pamatā bija tās pašas spēles, tika uzlabota tikai grafika, pultis un digitālais rezultāts uz ekrāna. Tika uzskatīts, ka Wonder Wizard by General Home, bija tas pats Odyssey 300, ko veidoja Magnavox, citām piedāvājot labākas un uzlabotākas spēļu pultis.
Nav pārsteidzoši, ka Atari izgudroja jaunu spēļu konsoli – Atari 2600, Video Pinball un Stunt Cycle, kas bija konkurenti Magnavox. Parādījās arī jaunas kompānijas Fairchild, RCA un Coleco, kas arī veidoja paši savas video spēļu konsoles.
Fairchild un RCA nebija tik veiksmīgi ar savu vienīgo video spēļu konsoli, kamēr Coleco ar savu pirmo video spēļu sistēmu Telstar izcēlās, jo piedāvāja krāsaisnas spēles un iespēju spēlēt dažādas grūtības pakāpes. Ņemot vērā ievērojamos panākumus, tirgū parādījās aizvien jaunas konsoles laikā no 1977. – 1978. gadam.
Atari Sears Tele-Games Pong System (1975)
Magnavox Odyssey 100 (1975)
Magnavox Odyssey 200 (1975)
Coleco Telstar (1976)
Fairchild Channel F (1976)
Magnavox Odyssey 300 (1976)
Magnavox Odyssey 400 (1976)
Magnavox Odyssey 500 (1976)
The Wonder Wizard Model 7702 (1976)
RCA Studio II (1977)
Magnavox Odyssey 2000 (1977)
Atari 2600 (1977)
Atari Video Pinball (1977)
Atari Stunt Cycle (1977)
Coleco Telstar Ranger (1977)
Coleco Telstar Alpha (1977)
Coleco Telstar Colormatic (1977)
Coleco Telstar Combat (1977)
Magnavox Odyssey 3000 (1977)
Magnavox Odyssey 4000 (1977)
1978 – 1980
Nintendo, kompānija, kas ātri vien kļūst par galveno spēlētāju video spēļu industrijā nākamās trīs dekādes, izlaiž pirmo sēriju ar video spēļu konsolēm laikā no 1977. līdz 1979. gadam. Krāsainā TV spēļu sērija bija pārdošanā tikai Japānā. Šīs konsoles turpināja Atari un Pong-style spēļu iesākto.
Šajā laikā parādījās arī kādi jaunpienācēji, tomēr tiem bija ierobežoti panākumi. 1977. gadā parādījās Bally Astrocade un tika atzinīgi vērtēta par tās grafiskajiem risinājumiem. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ panākumi bija īslaicīgi. 1979. gadā Mattel iepazīstināja ar Intellivision console, kas bija ievērojams konkurents Atari 2600, ar tā īpašajām spējām.
Coleco turpināja sēriju ar dažādu veidu konsolēm, ar mērķi būt konkurents Atari 2600. Coleco bija konsoles, lai spēlētu šaušanas spēles, automašīnu sacensības un pinball spēles. Līdzīgi Magnavox piedāvāja atsevišķas uzlabotas konsoles, tomēr tās lielākoties bija konsoles, kas paredzētas, lai spēlētu Pong veida spēles. 1974. gadā Philips iegādājās Magnavox, attīstot dažus Magnavox Odyssey modeļus. Neatkarīgi no tā, Atari 2600 palika augšgalā, pateicoties konsolei, kas piedāvā labāku grafiku un spēļu klāstu.
Nintendo Color TV Game Series (1977 – 1979)
Coleco Telstar Sportsman (1978)
Coleco Telstar Colortron (1978)
Coleco Telstar Marksman (1978)
Coleco Telstar Gemini (1978)
Coleco Telstar Arcade (1978)
Bally Astrocade (1978)
Magnavox Odyssey 2 (1978)
Philips Odyssey 2001 (1978)
Philips Odyssey 2100 (1978)
Mattel’s Intellivison (1979)
1981 – 1985
Ir pienācis video spēļu zelta laikmets. Ar pilnvērtīgu spēļu tehnoloģiju attīstību 1980-tie iezīmējas, kā laiks, kad šajā industrijā parādījās ievērojami eksperimenti ar ne Pong spēlēm, kā piemēram, cīņu platformas, piedzīvojumu spēles un RPG spēles. Tas arī ir laiks, kad radušās tādas populāras spēles, kā Pac-man (1980), Mario Bros (1983), The Legend of Zelda (1986), Final Fantasy (1987), Golden Axe (1988), u.c. Šajā laikā bija arī pāreja no speciālajām konsolēm (ar iebūvētajām spēlēm) uz kasetņu videospēļu sistēmām.
Šajā dekādē vadošie video spēļu pasaulē bija Sega un Nintendo. Pirmā Sega spēļu konsole bija SG-1000 1983. gadā. Tā nav tik plaši pazīstama, jo lielākoties tika izlaista Āzijā un nekad Ziemeļamerikā. Tomēr tas iezīmējas kā sākums populārajai Sega Master System 1985. gadā. Neskatoties uz to, Nintendo izklaides sistēma (NES), kas tika atklāta 1983. gadā, kļuva par uzvarētāju kā šīs paaudzes vislabāk pārdotā konsole. Var pārliecinoši teikt, ka NES kompānijai Nintendo nodrošināja atpazīstamību spēļu pasaulē.
Spēļu konsoļu kompānijas tādas kā Atari, Mattel un Coleco arī izlaida jaunas spēles – Atari 5200, Intellivision II un ColecoVision. Tomēr tās nav salīdzināmas ar Nintendo un Sega panākumiem. Patiesībā ColecoVision bija arī pēdējā Coleco spēļu konsole. Viņi dominēja mājas videospēļu tirgū, līdz viņus apsteidza NES, kad tas iegāja ASV un Lielbritānijas tirgū. Tikmēr dažas jaunas un nedzirdētas konsoles parādījās tirgū, kas vienkārši iezīmēja saspringto sāncensību starp Sega Master System un NES.
Epoch Cassette Vision (1981)
Vectrex (1982)
Emersion Arcadia (1982)
ColecoVision (1982)
Atari 5200 (1982)
Mattel Intellivision II (1982)
Casio PV-1000 (1983)
Sega SG-1000 (1983)
Nintendo Entertainment System (NES) (1983)
Epoch Super Cassette Vision (1984)
Sega Master System (1985)
1986 – 1990
Cīņa par dominanci starp Nintendo un Sega joprojām turpinās, kad abi izlaiž jaunas spēļu konsoles. 1988. gadā Sega izlaida apgrozībā visu laiku veiksmīgāko spēļu konsoli Mega Drive/Genesis. Divus gadus vēlāk Nintendo prezentēja Super Nintendo Entertainment System (SNES), kas bija otrā rindā aiz NES. Tajā pašā gadā Sega izlaida Master System II, pēc tam, kad Mega Drive/Genesis bija ļoti veiksmīga. Šādi iezīmējās lielā sāncensība starp konsoļu ražotājiem 1980-tajos gados.
Atari lēnām izgāja no spēļu konsoļu tirgus, kaut arī vēl vienu gadu, izlaižot pēdējo spēļu konsoli Atari 7800. Tas piedāvāja savienojamību ar fenomenālo Atari 2600, tādējādi ļaujot spēlētājiem izbaudīt klasiskās spēles, kas bijušas populāras iepriekš. Jaunpienācējs TurboGrafx-16, ko izdeva NEC mēģināja piesaistīt abus gan Sega Genesis, gan Nintendo’s SNES un NES konsoļu spēlētājus, tomēr drīz vien tika pārņemts un, 1991. gadā paliekot ceturtajā vietā video spēļu tirgū. Arī uzlabotā versija SuperGrafx (1989) nebija labi novērtēta.
SNK Neo Geo, jau populāra pateicoties tās arcade machines pārdošanai, piešķīra arcade spēļu pieredzi mājas video spēļu konsolēm 1990. gadā. Neo Geo AES (Advanced Entertainment System) bija aprīkota ar ievērojamu grafiku, pateicoties ievērojamajam spēļu klāstam, kas arī likumsakarīgi nozīmēja lielu cenu zīmi (katra no konsolēm maksāja vairāk kā 800 dolāri un katra spēle vairāk kā 200 dolāri). Tas ir iemesls, kāpēc Neo Geo console nebija īpaši pieprasīta.
Atari 7800 (1986)
NEC TurboGrafx-16 (1987)
Sega Mega Drive/Genesis (1988)
NEC SuperGrafx (1989)
Sega Master System II (1990)
SNK NeoGeo AES (Advanced Entertainment System) (1990)
Super Nintendo Entertainment System (1990)
1991 – 1993
1990-to gadu sākums ir ievērojams spēļu industrijā, jo notika pakāpeniska pāreja no kasetēm uz diskiem. Tas nozīmēja, ka palielinājās video spēļu iespējas, veicinot ar 2D grafikas pāreju uz 3D. Pirmo CD konsoli izdeva Philips (1991) –CD-i. diemžēl konsole netika īpaši atzīta un novērtēta, jo tai bija neierastas spēles un nepraktiskas pultis.
1992. gadā NEC TurboGrafx-16 tika uzlabots uz TurboGrafx-CD, lai atbilstu CD konsoļu prasībām. Tomēr tas atkal zaudēja iepretim Sega Genesis/MegaDrive, pēc to jaunākā papildinājuma Sega CD. Atari pēdējais konsoļu produkts bija Atari Jaguar 1993.gadā, kas it kā bija cerēts kā konkurents citām 16-bit konsolēm, kā Sega Genesis un SNES. Tomēr gadu vēlāk zaudējot tādām nākamās paaudzes konsolēm kā Sega Saturn, Sony Playstation. Commodore, ASV bāzēts mājas datoru ražotājs, ienāca tirgū ar pašu ražoto Amiga CD32 (1993). Diemžēl gan tie bija tikai daži mēneši, kad Commodore pasludināja bankrotu 1994. gadā uz visiem laikiem pārtraucot video spēļu konsoļu pārdošanu, turklāt tomēr ar zināmu potenciālu.
Philips CD-i (1991)
NEC TurboDuo (1992)
Panasonic 3DO Interactive Multiplayer (1993)
Atari Jaguar (1993)
Commodore Amiga CD32 (1993)
1994 – 1997
1994. gadā Sony beidzot parādījās tirgū ar vadošo Playstation. Tajā pašā laikā panākumiem bagātais Sega pēc veiksmīgā MegaDrive/Genesis system, izveidoja vairākas daļas Genesis 2(1994) un Genesis 3(1997). Tas arī attīstīja pavisam jaunu konsoli Saturn, lai konkurētu ar citām CD spēļu konsolēm. Nintendo tajā pašā laikā saglabāja savu kārtridžu sistēmu savā jaunajā Nintendo 64.
1994. gadā SNK Neo Geo izveidoja CD konsoli. Pēc tam kad viņiem bija pieredze ar dārgu spēļu konsoli, jaunā maksāja aptuveni $300, kamēr spēles ap $50, kas bija liels kritiens no iepriekšējās AES sistēmas. NEC izveidoja jauno PC-FX, kas gan vairāk izskatījās kā monitors CPU, nevis konsole. Viņu izmantotā tehnoloģija gan bija novecojusi, salīdzinot ar Sega Saturn un Sony Playstation, tāpēc tika pārtraukta konsoļu ražošana un NEC vairs neizgatavoja mājas konsoles.
Šajā laikā radās arī daudzas citas spēļu konsoles, par kurām lielāko daļu nemaz nebūsim dzirdējuši. Bandai, Casio un pat Apple izvedoja savas spēļu konsoles. 1995. gadā parādījās Nintendo Virtual Boy, kam displejs bija piemērots 3D grafikai.
Sega Genesis 2 (1994)
Sega Saturn (1994)
Playstation (1994)
SNK Neo Geo CD (1994)
NEC PC-FX (1994)
Bandai Playdia (1994)
Apple Bandai Pippin (1995)
Casio Loopy (1995)
Nintendo’s Virtual Boy (1995)
Nintendo 64 (1996)
Sega Genesis 3 (1997)
1998 – 2004
Sega Saturn nebija īpaši veiksmīgs, tāpēc Sega izveidoja jaunu nākamās paaudzes konsoli Sega Dreamcast (1998). Runājot par sistēmu, kas nodrošinātu savienojumu ar internetu tiešsaistes spēlēm, Dreamcast bija pionieros 1998. gadā. Divus gadus vēlāk Sony izveidoja nākamo Playstation, kas bija Playstation 2. 2001. gadā Nintendo pārveidoja savu kārtridžu Nintendo 64 uz DVD-ROM GameCube. Tajā pašā gadā, Microsoft iegāja video spēļu konsoļu industrijā ar labi zināmo Xbox, kā arī tiešsaistes spēlēm Xbox Live.
Tagad, kad pēc trīs dekādēm ir beigušies eksperimenti ar dažādām spēļu konsolēm, diezgan reti ir redzami kādi mēģinājumi no jaunām kompānijām. Pietiekami interesanti, ka 2004. gadā bija viens XaviXPORT, kas ir diezgan mazpazīstams. Konsoles izmanto kārtridžus un ir aprīkotas ar pultīm, kas atgādina sporta aprīkojumu, lai izklaidētos spēlēs uz ekrāna. Tas pamatā tiek izmantots, lai trenētos un uzturētu formu. Tas mums atgādina par esošo Nintendo Wii, vai ne?
Sega Dreamcast (1998)
Playstation 2 (2000)
Nintendo Gamecube (2001)
Xbox (2001)
XaviXPORT (2004)
2005 – 2011 (Mūsdienām)
Visbeidzot esošajā video spēļu konsoļu pasaulē ir vieta tikai trīs galvenajiem dalībniekiem: Xbox 360, Sony Playstation 3 un Nintendo Wii. Ar full 1080p HD grafiku gan Xbox 360, gan Playstation 3, un Wii inovatīvo pulti, kas uztver 3D kustības, liek secināt, ka video spēles ir ļoti, ļoti attīstījušās. Papildu šiem visas šīs trīs konsoles ir pieejamas ar paplašinājumiem, piemēram, MotionPlus Wii (2009), Kinect (2010), kas paredzēta Xbox 360 and Move (2010) – Playstation 3. Visi šie trīs papildinājumi ir spējīgi precīzi uztvert fizisko kustību, uzlabojot spēlētāju interaktīvo pieredzi.
Lielākā daļa no uzņēmumiem ir jau ārpus šī tirgus – Atari, Coleco, NEC, Sega u.c. – bet ir vēl divas drosmīgās, kas apņēmušās sacensties ar lielo Trijnieku. Mattel ir atgriezies ar Hyperscan konsoli pēc tam, kad trīs dekādes bija pazuduši no video spēļu konsoļu industrijas. Mērķauditorija ir jauni puikas vecumā no 5 līdz 9 gadiem, tā bija pieejama tikai gadu, kad 2007. gadā pazuda no grāmatu plauktiem. PC World Magazine to novērtēja par 7. sliktāko video spēli vēsturē.
No otras puses, EVO Smart Console (2008) šķiet ir gatava sacensties ar piedāvāto HD grafiku, tā ir pirmā Linux Open Source spēļu konsole. Tomēr kādu dīvainu iemeslu dēļ, konsoles oficiālā mājaslapa vairs nav pieejama un tā pat netiek uzrādīta Envisions’ mājaslapā.
Xbox360 (2005)
Playstation 3 (2006)
Wii (2006)
Mattel’s Hyperscan (2006)
Envizions EVO Smart Console (2008)
Wii MotionPlus (2009)
Kinect for Xbox 360 (2010)
PlayStation Move (2010)