Kas ir video spēle? Īss apraksts
Jā, šis jautājums tiešām prasa 800 vārdu skaidrojumu.
Ir divi veidi, kā paskaidrot, kas patiesībā ir video spēle: vienkāršs un saprotams veids, kā arī otrs, patiesi komplicētāks skaidrojums.
Vienkāršā atbilde ir tāda, ka video spēle ir interaktīva digitālā izklaide, kur jūs “spēlējat” datorā, spēles konsolē (kā, piemēram, Xbox vai PlayStation), telefonā vai planšetdatorā. Un tagad varat iet mājās, jo mācību stunda ir beigusies, un esam visu izstāstījuši. Tas patiesībā arī visu apkopo – tomēr tas nav pietiekami labs skaidrojums, lai saprastu visu, kas tur notiek.
Esot jauns cilvēks, kura pārraudzībā ir video spēles, mans mērķis ir sniegt jums labāku skaidrojumu, jums – mūsu lasītājiem. Tāpēc sniegšu jums nedaudz sarežģītāku skaidrojumu, kā minēts iepriekš.
Zīmols “Video spēle” sevī ietver milzīgu tīklu ar daudz dažādām lietām un iespējām. Ir miljons dažādu veidu video spēles, turklāt katra no tām funkcionē, kā patstāvīga izklaidējoša mediju forma. Kamēr mums nav konkrēts iedalījums katram no šo spēļu tipiem – tikai virspusēji žanru apraksti – mēs sakām, ka viss ir video spēle. Tas ir mulsinoši, pat tiem no mums, kurus jūs sauktu par spēlmaņiem.
Ja cilvēks, kas pamatā ir uzaudzis tikai uz video spēlēm un vēlāk dzīvē atklāj citas no izklaides formām, kuras ikdienā lietojam, varētu rasties mulsinošs jautājums, kāpēc mēs filmas un televīziju izšķiram, kā cita veida medijus. Salīdzinot ar visu to, ko var palikt zem video spēlēm, filmas un televīziju īsti nevar izdalīt, kā atsevišķus.
Video spēles ir sporta veids, kas notiek caur datoru. Tās ir interaktīvas filmas un TV pārraides. Tās ir digitālas galda spēles un kāršu spēles. Tur ietilpst arī ikdienišķas sadzīves simulācijas, visdrīzāk, lai arī, ko jūs dzīvē darītu. Dažas no video spēlēm ir pat īsts mākslas darbs. Citi nemaz nezina, kas ir mākslas darbs un kāpēc vispār tam būtu jāpievērš uzmanība.
Tomēr tās visas ir video spēles.
“Spēles” daļa tiek uzskatīta par neatņemamu elementu pēc pēdējo gadu debatēm, runājot par to, vai tas, kas noteikti ir interaktīva izklaide, bet neprasa jebkādas prasmes, ir video spēle. Tomēr, lai arī kāda nokrāsa būtu katra brīža argumentācijā, tā, protams, ir video spēle, jo, ja “World of Warcraft” un “NBA 2K”, un “League of Legends”, “The Last Of Us”, “Farming Simulator”, “Super Mario Bros” un “Candy Crush Saga” visas ir video spēles, tad “Firewatch”, kur jūs staigājat pa mežu, uzklikšķinot uz dažādām lietām, kā tās attīstās, arī ir video spēle.
Neviena no minētajām nav pat līdzīga iepriekšminētajai. Tomēr tas ir vienalga, jo visas skaitās.
Patiesībā pat vienai video spēlē visbiežāk ir pat vairākas daļas. Ikgadējā “Call of Duty” spēles daļa, kur ir sava kultūrtelpa, tai ir uz stāstu vērsta ideja, to var spēlēt viens vai vairāki spēlētāji kopā. Viņi visbiežāk iekļauj arī kādu papildu elementu, piemēram, cīņa pret zombijiem vai citplanētiešiem. Tās visas tiek uzskatītas par viena žanra video spēli, tomēr patiesībā tie ir atsevišķi produkti, kas pēc būtības arī iedala spēlētājus.
Man patīk stāsta daļas, tāpēc katru gadu, kad spēlēju jauno “Call of Duty” es uzreiz pievēršos stāsta galvenajai idejai, tik daudz nepievēršot uzmanību spējai spēlēt kopā ar citiem spēlētājiem, kas pēc būtības nav māksla vai jebkas uz mākslas pusi. Tomēr šīs mākslinieciskās daļas sajaucas ar tādām, kas ir mazāk mākslinieciskas, lai kopā veidotu spēli.
“NBA 2K” arī ir ikgadējie izdevumi, turklāt pat vēl izteiktāk kā jau iepriekšminētajam “Call of Duty”, ar iespēju vienkārši spēlēt basketbolu, komandu veidošanas menedžements, kur spēlētāji visbiežāk izvēlas vienu veidu un pie tā arī pieturas.
Pastāv tāda dīvaina solidarītāte attiecībā uz to, ko kā interaktīvu digitālu izklaidi liek visas kopā. “Ikviens ir spēlētājs”, ir tāds teiciens, jo tā ir, ka ikviens rietumu pasaules cilvēks pēdējā laikā ir spēlējis kaut ko, kas ir video spēle. Tāpēc kāds, kas nekad nav spēlējis neko citu kā tikai “Puzzle & Dragons” savā mobilajā telefonā, skaitās jau spēlētājs.
Mēs nepārtraukti dzīvojam kopā ar “Uncharted” projektiem, franšīze, kurai ir diezgan liela spēlētāju auditorija, piemīt kaut kāds ievērojamāks kultūras devums, ņemot vērā, ka tikai pāris miljoni ir spēlējuši viņu spēles. Tas ir apstiprinājums kādam reālam laika patēriņa hobijam, ko visbiežāk mēs paši arī regulējam, ar mums domāju, mēs – nūģi, kas ir iemels, kāpēc rakstu šo paskaidrojumu.
Es eju visam šim cauri, tāpēc, ka tas atspoguļo to, cik sarežģīti ir visam šim izburties cauri. Es pats ar šo nodarbojos jau vairākus gadus, bet joprojām arī man tas viss nav tik vienkārši – ikdienišķiem spēlētājiem, tas vienkārši ir par daudz. Tomēr tāpēc es esmu šeit. Esmu Phil, manā atbildībā ir video spēles, kopā mēs tās izpētīsim.