Alkohola tirdzniecība naktī
Nav gluži tā, ka es atbalstītu alkohola tirdzniecību vēlos vakaros un naktīs. Pat drīzāk esmu noskaņots pret šādām izmaiņām likumdošanā. Tiesa, nevaru pienācīgi argumentēt, kāpēc tā un ne citādi. Vienkārši ir sajūta, ka nevajag mūsu tautai dot papildus iespējas nodzerties. Ir gana tāpat. Varbūt negribās vairs redzēt diennakts veikalus, pie kuriem naktīs tusē apdzērušies sīkaļas un skūtgalvji. Varbūt prātā iezīdusies aizlieguma atcelšanas pretinieku nostāja, ka tie papildus ieņēmumi budžetā nav to vērti. Varbūt. It kā jau vēsture rāda, ka mākslīgi ierobežot tautas alkohola patēriņu nav īsti jēgas. Sausie likumi (Andropova laiks) strādā tikai uz papīra, reālais apdullināšanās apjoms saglabājas tajos pašos apmēros vai arī krītās niecīgi. Bet ne par to stāsts.
Šai lietai ir arī otra puse. Un es neesmu manījis, ka viena vai otra puse savu viedokli būtu pamatojusi ar konkrētiem cipariem.
Būtu jānošķir točkas no parastiem, neliela izmēra diennakts veikaliem, kur nakts laikā var “sarunāt”, lai pārdod alkoholu. Ar “točka” es saprotu vietu, kur var nopirkt nelegāli ievestu vai pašbrūvētu dziru. Savukārt diennakts veikaliņos jau parasti tiek tirgots legāls dzeramais – vienkārši tirgo nedaudz dārgāk, čekus izsit nākamā dienā par īsto summu, savukārt starpību sadala pa kabatām. Un tādi veikaliņi ir ne viens vien, es vairākos mikrorajonos tādus zinu un arī centrā. Un nav gluži tā, ka es regulāri naktīs meklētu iespēju iedzert. Taču nenoliegšu – ir gadījies, ka braucu uz kādu pasākumu jau tuvu pusnaktij un tukšām rokām negribās doties. Vai arī pasākumā vienā brīdī ir pa īsu. Un tad nu ir nobraukts garām kaut tai pašai Zolitūdes stacijai – tur absolūtā mierā līdz trijiem naktī tirgo visu, ko sirds kāro. Jā, maksāt gan nākas nedaudz vairāk. Zinu vienu veikalu Purvciemā, zinu Ķengaragā vienu zaļu kiosku, agrāk uz Ģertrūdes ielas 1.trolejbusa galapunktā arī varēja naktīs iepirkties. “Maskačkā” vispār ir vairāki veikaliņi.
Skaidrs ir tas, ka šie veikali neiznīks. Un es goda vārds neticu, ka poliči par šiem neko nezin un nenojauš. Loģiski, ka zin, tak braukā naktī visu laiku garām. Vienīgais izskaidrojums – tur ir kaut kāda “vienošanās” ar vietējiem likumsargiem. Tāpat ir skaidrs, ka arī točkas neizdosies iznīdēt – tie, kas piestaigā tur pēc lētas preiļveidīgās dziras, arī turpmāk piestaigās, pat tad, ja vēlos vakaros būs iespējams legāli nopirkt alkoholu parastā veikalā.
Savulaik, kad aizliegumu pieņēma, daļa mazo diennakts veikaliņu vienkārši nobankrotēja, jo liela daļa ienākumu tik tiešām bija no vakaros un naktīs pārdotā alkohola. Taču šajos veikalos netirgoja tikai alkoholu, bet arī šo to no pārtikas. Kļuva par vienu veikalu mazāk, kur blakus dzīvojošajiem aiziet pēc maizes, piena, cukura vai vēl kaut kā, ko uz sitienu ievajagās. Arī naktīs tak šad tad cilvēki mēdz braukt mājās un ieskriet pēc maizes brokastīm. Protams, tagad blakus dzīvojošie vienkārši laicīgi iepērk maizi lielajos veikalos, tā varbūt nav lielākā problēma. Taču šis mazais veikals tomēr kaut ko pelnīja un varēja nodrošināt darba vietas vismaz pāris pārdevējām un kaut kādam sagādes menedžerim. Un no katra šī darbinieka vismaz kaut kāds santīms ienākuma nodoklī arī aizgāja. Tagad tā naudiņa aiziet lielajiem veikaliem, kuriem ne visiem īpašnieku sarakstā ir vieni vienīgi latvieši. Ņemiet vērā, ka lielajiem veikaliem neatmaksājās naktīs stāvēt vaļā un tirgot alkoholu. Savukārt, ja mazās bodītes vakaros ir ciet, tad tad ļautiņi savus alkohola krājumus papildinās pa dienu lielveikalos. Tātad – viņiem ir izdevīgi atbalstīt šādu aizliegumu.
Par to alkohola patēriņa palielināšanos vai samazināšanos arī būtu jāpapēta sīkāk, nevis populistiski jābļauj, ka aizlieguma atcelšana tikai veicinās nodzeršanos. Ir kaut kādi skaitļi tam visam apakšā? Varbūt īstenībā ir otrādi? Piemēram, agrāk tādi caurmērā normāli ļautiņi pirms tusiņa nemēdza tik rūpīgi rēķināt, cik tad nu šmigas būtu jāiepērk. Jo zināja – ja būs pa īsu, noskries lejā uz nočņkiku. Realitātē dažkārt varbūt arī bija pa īsu, bet bija slinkums iet pakaļ vien tāpēc, ka labprāt ietrieptu vēl 100 gramus. Savukārt, ja ledusskapī stāv vēl daži litrīgi pa akcijas cenām rezervei iepirkti Jamesoni, tad, protams, korķējam tik vaļā un triecam, kamēr visi trauki ir sausi. Un apziņa, ka vajadzības gadījumā naktī nevarēs iepirkt papildinājumus, bieži vien liek laikus sagādāt dzeramos ar rezervi. Un patēriņš no tā samazinās? Šaubos.