Kobe Braients: Maikla Džordana pēdās
Uzaudzis profesionāla basketbolista ģimenē, Kobe Braients, jau agros pusaudža gados, dienām ilgi atdarināja, televizorā redzēto Maikla Džordana metiena un dribla tehniku. Tieši ar Viņa Gaisību tika salīdzināta Braienta košā karjera.
Dzimis 1978. gada 23. augustā, bijušā NBA spēlētāja Džo Braienta ģimenē, Kobe agrā bērnībā pārcēlās uz dzīvi Itālijā, kur viņa tēvs aizvadīja savas karjeras noslēgumu. Šis dzīves posms bija lielā mērā atbildīgs Braienta savdabīgajā personībā. Sākotnēji sliktās itāļu valodas prasmes dēļ, Kobe atsvešinājās no vietējiem bērniem un, arī kad tekoši runāja itāliski, turpināja dzīvot kā vienpatis, lielāko daļu no brīvā laika pavadot pie basketbola groza, līdz viņa māte, ar tumsas iestāšanos, viņu dzina iekšā. Arī atgriežoties ASV, jeb kā saka Rumānijā, vidusskolas laikos, jau kā viens no valsts labākajiem jaunajiem basketbolistiem, ārzemēs uzaugušais Kobe īsti neiederējās. Jaunībā nespējis izveidot pietiekoši veselīga kontakta ar vienaudžiem, viņš iemācījās risināt savas problēmas basketbola zālēs, kur, trenējot metienu, visas likstas aizmirsās.
1996. gadā astoņpadsmit gadu veco Braientu, ar 13. kārtas numuru, izvēlējās Šarlotes Hornets, kas nekavējoties aizmainīja jaunieti uz Losandželosas Lakers. Jau savā otrajā sezonā Braients iekļuva visu zvaigžņu izlasē, kļūstot par jaunāko tās dalībnieku līgas vēsturē. Gadu vēlāk komandai pievienojās viens no labākajiem tā brīža līgas spēlētājiem, spēcīgais un atlētiskais centrs – Šakils O’Nīls un par komandas galveno treneri tika iecelts leģendārais Fils Džeksons, kurš, trenējot Kobes elku Maiklu Džordanu un Čikāgas Bulls, jau bija izcīnījis sešus čempiona titulus. Spēcīgi pastiprinājušies, Lakers bija neapturami, izcīnot trīs čempionu titulus pēc kārtas. Panākumu pamatā bija Džeksona trijstūra uzbrukuma sistēma, kas paredzēja nesavtīgu komandas spēli un viens pret viens situāciju izkārtošanu komandas līderiem, tāpat kā Kobes un O’Nīla lieliskā individuālā meistarība, kas NBA vēsturē iegājusi kā visu laiku spēcīgākais komandas biedru duets. Tomēr, ambiciozā vienpaša Kobes un bērnišķīgā milža Šaka vidū radās nesaskaņas. Kobe nebija mierā ar O’Nīla slīdošo fizisko sagatavotību, bet Šaks uzskatīja Kobe, kurš bieži spēlēja izteikti individuāli, vairāk uztraucas par saviem personiskajiem sasniegumiem nekā komandu. Līdz 2004. gadam, situācija nonāca līdz tam, ka Lakers bija jāizvēlas, kuru no zvaigznēm tās paturēs savās rindās un izvēle nāca par labu jaunajam Kobem.
O’Nīla prombūtnes laikā Lakers, kuru sniegums tagad bija pilnībā atkarīgs no Braienta talanta, piedzīvoja smagus laikus, reti izkļūstot no izslēgšanas spēļu pirmās kārtas. Šajā laikā Kobe uzstādīja vienu no saviem iespaidīgākajiem rekordiem, gūstot 81 punktu 2006. gada spēlē pret Toronto Raptors. Divus gadus vēlāk, kad komandu bija pastiprinājuši vairāki talantīgi spēlētāji ar Spānijas izlases līderi, tehnisko spēka uzbrucēju Pau Gasolu priekšgalā, Braients izcīnija savu vienīgo līgas vērtīgākā spēlētāja balvu un, pēc četru gadu pārtraukuma, aizveda komandu līdz izslēgšanas spēļu finālam, kurā atzina Bostonas Celtics pārākumu. Tomēr nākamo divu gadu laikā Braientam izdevās iegūt vēl divus čempiona gredzenus, pēdējo no tiem, finālsērijā atriebjot zaudējumu bostoniešiem.
Par spīti turpmākajiem centieniem šajā ziņā panākt Džordanu, Kobem tā arī neizdevās izcīnīt sesto čempiona gredzenu. 2016. gadā, traumu nomocīts, Kobe lika divdesmit sezonu garajai karjerai atbilstošu noslēgumu, savā pēdējā spēlē gūstot 60 punktu.