Ziemas Olimpiskās spēles
Lai arī Vasaras Olimpiskās spēles ir sevi apliecinājušas kā populārākais sporta notikums pasaulē, vairākās ziemeļvalstīs, Ziemas Olimpiāde, kurā spēkiem mērojas labākie hokejisti, slēpotāji un citu ziemas sportisti, ir iecienītāka.
Tomēr, pretestība izveidot Ziemas Olimpiskās spēles, nāca no, polārā loka valsts Zviedrijas. Ne jau zviedri bija pret, jo tiem nepatiktu ziemas sporta veidi, tieši pretēji – Zviedrija pati rīkoja ļoti veiksmīgas šo sportu sacīkstes – Nordiskās Spēles. Līdzīgi kā mūsdienu Ziemas Olimpiāde, Nordiskās Spēles tika rīkotas ik pēc četriem, vai pieciem gadiem, laika posmā no 1901. līdz 1926. gadam. Tāpat vairāki no populārākajiem ziemas sporta veidiem, kā hokejs un daiļslidošana, jau tika pārstāvēti Vasaras Spēlēs, un sporta sabiedrībā valdīja uzskats, ka ar to un zviedru rīkotajām spēlēm, ir pietiekoši.
Tādēļ, rīkojot Ziemas Sportu Nedēļu, kas norisinājās Šamonī, 1924. gadā, par modernās Olimpiādes tēvu sauktais, Pjērs De Kubertēns saskārās ar Starptautiskās Olimpiskās Komitejas pretestību. Divus gadus vēlāk, šo sporta notikumu retroaktīvi pārdēvēja par Pirmajām Ziemas Olimpiskajām Spēlēm. Arī sākotnēji valdīja sajūta, ka Ziemas Sporta Nedēļa ir Kubertēna mēģinājums iebāzt kāju Ziemas Olimpiādes durvīs. Spēļu atklāšanas ceremonija ļoti atgādināja Olimpiādi, tāpat uzvarētājus apbalvoja ar medaļām. Organizatori pasniedza katru nozīmīgo spēļu brīdi ar pārliecību un pompu, it kā jau būtu zināms, ka arī gadsimtu vēlāk to atcerēsies kā nozīmīgu brīdi sporta vēsturē.
Spēlēs piedalījās 16 ziemas sportisti no tikpat valstīm. Pirmais zelta medaļas ieguvējs bija amerikāņu ātrslidotājs Čārlzs Džūtro, kura uzstādītais laiks 500 metru distancē – 44 sekundes, bija pietiekoši, lai uzvarētu pirmajā Ziemas Olimpiādes sacīkstēs. Cits ātrslidotājs, soms Julius Skutnabs, apzināti palaida sev priekšā komandas biedru Klasu Tunbergu, jo vēlējās savākt pilnu medaļu komplektu, kurā viņam trūka sudrabs. Tramplīnlēkšanā labākais bija norvēģis Jakobs Tūlins Tāms. Desmit gadus vēlāk, Berlīnes Vasaras Olimpiādē, Tāms mainīja tramplīnlēkšanas slēpes pret buru laivu, izcīnot burāšanas sudrabu un kļūstot par vienīgo olimpieti, kuram izdevies tikt pie medaļas kā Ziemas, tā Vasaras spēlēs. Norvēģu līdzjutējus iepriecināja arī šīs zemes labākais distanču slēpotājs Haugs Torleifs. Kamēr citi slēpotāji zaudēja cīņā ar sarežģīto trasi, kādu franču organizatori bija uzbūvējuši 50 kilometru sacīkstēm, aukstumu un traumām, Torleifs, ne uz mirkli nezaudēdams mērķtiecību, finišēja ar labāko laiku, kļūstot par pirmo olimpisko čempionu šajā sportā un nostiprinot savu vietu slēpošanas vēsturē.
Šie ziemas sportu svētki noritēja ļoti veiksmīgi un skandināvi, kuri Šamonī izcīnīja 28 no 43 medaļām, atteicās no savām pretenzijām Ziemas Olimpisko Spēļu nepieciešamībai. Sākotnēji Ziemas Olimpiāde tika rīkota vienā gadā ar Vasaras Spēlēm, tikai pāris mēnešus iepriekš, līdz, 1994. gadā, nolēma Ziemas Spēles rīkot starp Vasaras Spēlēm. Līdz šim rīkotajās 22. Ziemas Olimpiskajās Spēlēs, vislabāk klājies Norvēģijai, izcīnot 118 zelta medaļas. Ar 96 zelta medaļām, norvēģiem uz pēdām min amerikāņi. Tomēr, ja kopā skaitītu Krievijas un PSRS zeltus, tad krievi būtu pirmajā vietā ar 127 augstākās raudzes godalgām. Nākamo, 2018. gada Ziemas Olimpiādi, rīkos Dienvidkoreja.